13. stunda - (1934. – 1940.)

1934. gada 15. maija apvērsums
Ulmaņa apvērsums jeb 1934. gada 15. maija apvērsums bija valsts varas sagrābšana Latvijā vardarbīgā ceļā, ko 1934. gada 15. maijā veica Kārlis Ulmanis, nodibinot autoritāru režīmu.
Apvērsuma sagatavošanā K. Ulmanis iesaistīja visus spēka struktūru vadītājus:
1) A. Bērziņu – aizsargu organizācijas vadītāju,
2) J. Balodi – kara ministru,
3) V. Gulbi – iekšlietu ministru.
Karaspēka vienības tika turētas gatavībā, bet tiešos uzdevumus veica policija un aizsargi. Viņi ieņēma galvaspilsētas svarīgākos objektus un apcietināja sociāldemokrātu un citu kreiso partiju līderus un ievērojamākos biedrus. Pavisam apcietinājumā nokļuva 2 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa drīz tika atbrīvoti. Apvērsums noritēja bez asinsizliešanas un ievērojamām sadursmēm.
16. maija rītā Ministru prezidents K. Ulmanis un kara ministrs ģenerālis J. Balodis izdeva uzsaukumu, kurā bija paziņots par to, ka ir sperti „ ārkārtēji soļi valsts iekšējās kārtības sargāšanai”. Valstī izsludināja karastāvokli. Tika atlaista Saeima un apturēta visu politisko partiju darbība. Likumdošanas funkcijas pārņēma jaunais Ministru kabinets, kura vadību uzņēmās K. Ulmanis.
Lielākā daļa iedzīvotāju apvērsumu uzņēma mierīgi, jo bija zaudējuši ticību Saeimai. Cerības radīja arī K. Ulmaņa paziņojums radiofonā, ka valdība nekavējoties stāsies pie Satversmes reformu sagatavošanas.
Pārkārtojumi valstī
Izmantojot kara stāvokli, valdība izdeva rīkojumu, ka sapulces drīkst notikt tikai ar vietējās administrācijas atļauju. Rīkot manifestācijas un ielu gājienus aizliedza vispār. Ieviesa cenzūru. Daudzus preses izdevumus aizliedza. Atlaida vēlētās pašvaldības, un visas amatpersonas turpmāk iecēla iekšlietu ministrs.
Autoritārā režīma attīstībā liela loma tika ierādīta kamerām, kurām bija jākļūst par nozaru un profesiju pārstāvniecībām. Tām daļēji vajadzēja aizstāt vēlētu parlamentu, bet galvenokārt izveidot un vadīt nozaru strukturālās vienības.
1936. gada 11. aprīlī, kad beidzās A. Kvieša prezidentūras laiks, Ministru kabinets izdeva likumu par to, ka valsts prezidenta amatu turpmāk pildīs K. Ulmanis.
Faktiski Ulmanis pats sevi iecēla par prezidentu. Latvijas politiskajā dzīvē bija radies jauns jēdziens – „Tautas vadonis”. Ulmanis to skaidroja: „Cilvēki vārdu vadonis saprot tā, ka vadonis uzklausa visu to, ko viņam teic viņa padomdevēji, un, kad viņš visu to uzklausījis, tad viņš izlemj. Un visi lēmumi saistoši tad visiem, arī tiem, kuri domā, ka viņu padoms nav ievērots. Jo sargs un vadonis atbild vispirms un vipirmā kārtā. Ja nu reiz lēmums taisīts, tad jāizbeidzas pretim runāšanai un pretim darīšanai.”
Autoritārās vadonības ideja tika ietērpta slavinošā ideoloģijā, īpaši uzsverot vienotības ideju: „Vienota tauta, vienota valsts, vienota valdība.” Ideoloģijas pamatā bija 3 galvenie elementi:
1) vienība;
2) vadonība;
3) latviska Latvija.
Īpaša uzmanība tika pievērsta jaunatnes audzināšanai nacionālisma garā.
K. Ulmaņa 1934. gada 15. maija valsts apvērsums vēsturē tiek vērtēts pretrunīgi. Ulmanieši šo notikumu sauc par 1934. gada 15. maija reformu, demokrāti par K. Ulmaņa režīma vai diktatūras nodibināšanos, komunisti par K. Ulmaņa fašistiskās diktatūras nodibināšanos, bet vienkārši cilvēki par „Ulmaņa laika” sākumu.
Sabiedriskā dzīve pēc apvērsuma
Sabiedriskā dzīve bija ierobežota un reglamentēta. Daudzu sabiedrisko organizāciju darbība tika aizliegta. Līdz apvērsumam Latvijā bija aptuveni 8000 biedrību, bet autoritārā režīma laikā to skaits samazinājās vairāk kā 3 reizes. Biedrības pakļāva Sabiedrisko lietu ministrijas un kameru pastāvīgai uzraudzībai. Vislielāko labvēlību baudīja aizsargi un mazpulki.
Aizsargu organizācija dibināta 1919. gada 20. martā. Sākumā tās uzdevums bija nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, bet vēlāk aizsargi izveidojās par brīvprātīgu Latvijas armijas rezervi.
Pēc apvērsuma aizsargu organizācija kļuva par Vadoņa uzticības organizāciju. 1936. gadā pieņemtais likums par aizsargu organizāciju paredzēja tās pakļaušanu Sabiedrisko lietu ministrijai, un pienākumu veikšanas brīdī aizsargus pielīdzināja policijas dienestam.
Tika izveidotas aizsargu un jaunsargu vienības. Autoritārā režīma laikā aizsargu organizācija ievērojami palielinājās. 1940. gadā tajā bija 45 000 aizsargu, 12 000 aizsardžu un 11 000 jaunsargu. Ievērojams bija aizsargu devums kultūras attīstībā. Īpaši laukos aizsargu organizācija nereti kļuva par kultūras centru.
Mazpulku organizācija nodibinājās 1929. gadā, bet par plašu jaunatnes kustību tā kļuva tikai kopš 1935. gada.
1934. gadā Latvijā bija 377 mazpulki ar 5846 biedriem, bet 1939. gadā – 1082 mazpulki ar 40 083 biedriem. Mazpulku devīze bija – „Augsim Latvijai”. Organizācijas galvenais uzdevums bija jaunatnes tuvināšana lauku dzīvei un darbam. Mazpulcēni kopa sējumu lauciņus, audzēja mājlopus un mājputnus, krāja kolekcijas, darināja rokdarbus un aktīvi piedalījās sabiedriskā dzīvē. Mazpulku kustību K, Ulmanis uzskatīja par vispiemērotāko, lai audzinātu jaunatni patriotiskā garā.
Tautas vienotības veicināšanai tika svinēti īpaši svētki. Lielākie no tiem bija 15. maijs – Tautas vienības svētki. Tie bija tautas Vadoņa svētki.  Sākot ar 1935. gadu, ik vasaru rīkoja lielos Strādnieku jeb Darba svētkus, bet rudenī – Pļaujas svētkus. Pirmie galvenokārt bija domāti pilsētu ļaudīm, bet otrie – lauku ļaudīm.
http://www.uzdevumi.lv

Notikumu chronoloģija
Latvijas Republika autoritārajā posmā (1934. - 1940.)

1934.gada 15.maijā

Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis organizē valsts apvērsumu, tiek apturēta Saeimas un visu politisko partiju darbība.

1935. gadā

Ženēvā tiek rīkots pirmais Eiropas čempionāts basketbolā, ko uzvarēja Latvijas valstsvienība.

1935.gada 18.novembrī
Atklāj Rīgā tēlnieka Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli.

1936.gadā

Cēsīs Sv. Jāņa baznīcā VEF ierīko pirmo Latvijā elektriskās apsildīšanas sistēmu

1936.gadā

Kārlis Ulmanis sevi ieceļ par valsts prezidentu.

1936. gada 1. līdz 16. augustam

Vasaras Olimpiskās spēlēs Latvijas sportisti izcīnīja 2 medaļas: sudrabu cīņas sportā Edvīns Bietags un bronzu vieglatlētikā Adalberts Bubenko.

1937. gadā

Rīgā demonstrē televīzijas pārraidi

1938.gadā

Fabrikā VEF sāk pasaulē pirmās sērijveida miniatūrās fotokameras VEF - Minox ražošanu.

1939. gada 23.augustā

Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu ar PSRS, kas paredz Latvijas iekļaušanu PSRS interešu sfērā.

1939.gada 1.septembrī
Sākas Otrais pasaules karš.

1939. gada 5.oktobrī

Latvija paraksta savstarpējās palīdzības paktu ar PSRS, kas  paredz  PSRS  kara bāzu  izvietošanu Latvijas  teritorijā.
1939.gada 15.oktobrī
Darbu uzsāka Ķeguma HES, lielākā hidroelektrostacija Baltijā.
1940.gada 15. un 16.jūnijā
Latgales dziesmu svētki Daugavpilī
1940.gada 15.jūnija
PSRS NKVD karaspēka vienības veica vairākus uzbrukumus Latvijas Republikas robežapsardzes objektiem Abrenes apriņķī.
1940. gada 17. jūnijā
PSRS karaspēks pārgāja Igaunijas un Latvijas robežas un ieņēma stratēģiski svarīgākos objektus. Militāru pretošanos Ministru kabinets noraidīja, jo uzskatīja, ka tā izraisīs asinsizliešanu, bet neglābs Latvijas valsti.

 

Joomla templates by a4joomla